Kavaliera Karaļa Čārlza Spaniels

Kavalierītis Latvijā

DSC_5118Kavaliera Karaļa Čārlza Spaniels ir mazs spaniels, kuru suņu audzētāju klubs Kennel Klubs ir klasificējis kā klēpja sunīti. Apvienotajā Karalistē tā ir viena no populārākajām suņu šķirnēm. Kopš 2000. gada šīs šķirnes popularitāte ir pieaugusi arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ir mazākā spanielu šķirne, un Kavalierīšu pieaugušie suņi bieži pēc izmēra ir tādi paši kā citu spanielu šķirņu pusaugu suņi. Tam ir zīdains, gluds kažoks un parasti ir gluda, nenocirsta aste. Šķirnes standarts atzīst četras krāsas: blenheima ( riekstu brūns ar baltu) ; trīskrāsu (melns/balts/ ar brūniem lāsumiņiem); melns ar brūnu; un rubīna krāsu. Šīs šķirnes sunīši ir draudzīgi, ļoti sirsnīgi, pieķeras cilvēkam un labi sadzīvo gan ar bērniem, gan ar citiem dzīvniekiem; taču prasa daudz cilvēka uzmanības un saskarsmes.

Karaļa Čārlza šķirne krasi mainījās 17. gadsimta beigās, kad tā tika sakrustota ar šķirnēm, kurām bija plakani purniņi. Līdz 1920.-tajiem gadiem Kavalieriem bija tāda pati vēsture kā mazākajiem Karaļa Čārlza spanieliem. Suņu audzētāji mēģināja atjaunot šķirni, kādai tai, pēc viņu domām, vajadzēja būt tās sākotnējā izskatā, lai suns līdzinātos Čārlza II Karaļa Čārlza spanielam Restaurācijas periodā.

Šo šķirni skar dažādas veselības problēmas, galvenokārt mitrālā sirds vārstuļa slimība, kas noved pie sirdskaites. Tas parādās daudziem Kavalieriem kādā viņu dzīves brīdī, un ir visizplatītākais nāves cēlonis. Šķirne var arī slimot ar siringomieliju, kad muguras smadzenēs var veidoties dobumi, kas var būt arī saistīts ar nepareizu galvaskausa izveidi, samazinot vietu smadzenēm. Kavalierus skar arī ausu problēmas, kas ir kopīga veselības problēma dažādu šķirņu spanieliem, un viņi var slimot ar tādām vispārējām sliktām lietām, kā, piemēram, gūžu displāzija, kas ir izplatīta starp dažādām suņu šķirnēm.

Materiāls ņemts no  Wikipedia.

Tulkoja un sagatavoja  Vita Laicāne.